CERN rada visbīstamāko eksperimentu pasaules vēsturē. (papildināts)
Dziļi zem Alpu pakājes pie Šveices un Francijas robežas jau pāris gadus enerģiski rosās simtiem cilvēku. Elle tā gluži nav. Arī līdz debesīm tālu. Taču tieši šajā ar 50-170 metru dziļu zemes kārtu apklātajā alā, netālu no Ženēvas Eiropas valstu zinātnieki kopīgā projektā meklēs Dievu.
Tas būs viens no apjomīgākajiem fizikas eksperimentiem pasaules vēsturē, pētnieki plāno iegūt atbildi uz jautājumu, vai teorija par Visuma dzimšanu Lielā sprādziena rezultātā ir pareiza, un tas noteikti būs arī visbīstamākais eksperiments ko cilvēce līdz šim pieredzējusi.
Projekta, ko pats CERN dēvē par LHC darba uzdevums būs brīvu protonu vai svina atomu kodolu paātrināšana, lai tie neiedomājamā ātrumā un ar milzīgu enerģiju sadurtos un laboratorijas eksperimenta mērogā izraisītu kvantu fizikas notikumus, kurus Visums piedzīvoja niecīgu brīdi pēc hipotētiskā Lielā sprādziena – t.s. hadronu ērā. Taču laboratorijas ierīce ir 27 kilometrus gara un enerģija, ar kādu divas elementārdaļiņu plūsmas saskriesies, būs nepieredzēti augsta.
CERN jau ir pazīstams ar to ka vienmēr panāk savu. Pirms 15 gadiem CERN radīja World Wide Web lai iegūtu bezmaksas vidi savu eksperimentu aprēķinu izskaitļošanai. Tagad viņi strādā pie līdzīga projekta ar nosaukumu GRID, kas saslēgs kopā pilnīgi visu pasaules datoru jaudu.
CERN eksperimentu pretinieki neizslēdz iespēju, ka nekontrolējami augstas enerģijas procesi dos grūdienu notikumiem, kas iznīcinās visu planētu. Kā bīstamākais scenārijs tiek minēta mazu melno caurumu rašanās. Pēc slavenā zinātnieka Stīvena Viljamsa Hokinga jau 70-tajos gados izstrādātas teorijas Melno cauruma robežu sauc par notikumu horizontu, un Hokings atklāja, ka notikumu horizonts var tikai kļūt lielāks vai saglabāties tāds pats, nekad ne samazināties. Tas nozīmē, ka, savienojoties diviem melnajiem caurumiem, galarezultātā radītajam melnajam caurumam būs lielāks notikumu horizonts kā abiem iepriekšējiem kopā. Virzoties pēc šāda scenārija CERN radītu neiespējami kontrolējamu enerģijas lādīnu kas spētu atstāt neizdzēšamu iespaidu uz mūsu planētu.
Stīvens Viljams Hokings ir viens no pasaules izcilākajiem zinātniekiem teorētiskajā fizikā un matemātikā. Viņš īpaši pievērsies laika un telpas īpašībām, kā arī laiktelpas neregularitātēm, ko dēvē par singularitātēm. Fizikā Stīvens Hokings pārsvarā nodarbojas ar teorētisko kosmoloģiju un kvantu gravitāciju. Būtiski ir viņa ieguldījumi melno caurumu izpētē un termodinamikā. Zinātnieks radīja pirmās melno caurumu kā arī singularitāšu teorijas, kuras joprojām aktīvi studē un papildina ar jauniem atklājumiem.
Hokings ļoti daudz pētījis singularitātes – laiktelpas vietas, kurās nedarbojas klasiskie fizikas likumi. Visplašāk pazīstamākais singularitātes veids ir melnie caurumi. Lielākā daļa no tā, kas zināms par laiktelpu, saistīta ar relativitātes teoriju, ko XX gadsimta sākumā izvirzīja Alberts Einšteins. XX gs. 60-to gadu beigās Hokings pierādīja, ka tad, ja relativitātes teorija ir patiesa, Lielā Sprādziena brīdī visam būu jāsākas ar singularitāti.
CERN eksperiments būtībā ir šādas singularitātes radīšana uz zemes un nevienam ieskaitot pašus CERN zinātniekus nav īsti skaidri zināms kas notiks radot šādus procesus uz zemes. Singularitāte spēj pavērst citā virzienā ne tikai visus mums zināmos fizikas likumus, bet arī likt matērijai zaudēt savu formu radot…. tēlaini izsakoties… NEKO. Tādējādies tiks atdzīvināta lielā sprādziena teorētiskā vide kad no NEKĀ radās KAUTKAS, un otrādi.
Nav arī skaidrs kas notiks ja zinātniekiem neizdosies pierādīt savu versiju.
Ilgonis Vilks, LU astronoms – “Zinātnē nemaz nav alternatīvas Lielā sprādziena teorijai. Bet reliģiozos cilvēkus īsti nevarēs pārliecināt, jo kreacionistiem jau tagad ir spēcīgs arguments, ka Dievs radīja zemi ar visiem dinozauru kauliem. Tad viņi var to pagriezt arī tā, ka Dievs radījis elementārdaļiņas, lai zinātniekiem ir ar ko ņemties. Vārdu sakot, lai ko arī zinātnieki atklātu, viņi var teikt, ka viss notiek pēc dievišķā plāna.”
Juris Rubenis, Rīgas Lutera draudzes mācītājs – “Zinātne var atbildēt uz jautājumu: “kā?”, bet nevar atbildēt uz jautājumu: “kāpēc?” Turklāt cilvēce visu laiku uzkrāj jaunas zināšanas. Mēs nereti pasmaidām par to, ko cilvēki domāja pirms 20 gadiem. Kurš var pateikt, ka pēc 20 gadiem mums nešķitīs smieklīgi šodienas apgalvojumi? Pagājušā gadsimta sākumā daži zinātnieki teica, ka gandrīz viss iespējamais jau ir atklāts, taču pēc tam radās daudzas jaunas zinātnes disciplīnas. Jo vairāk tuvojamies atbildēm uz jautājumiem, jo vairāk saredzam to kompleksumu. Vēsturiski visproduktīvākie laikmeti bijuši tad, kad zinātne un reliģija sadarbojusies. Tās pēc būtības papildina vienu otru. Lielākās dumjības sākas, kad kāds mācītājs sāk kritizēt fiziku vai zinātnieks reliģiju.”
(Papildināts) – Laika atskaites mehānisms, kas norāda cik daudz laika atlicis līdz eksperimenta palaišanai pieejams šeit.
Rakstā izmantoti materiāli no :
http://diena.lv/lat/arhiivs/fokuss/dieva_mekleejumos
http://datuve.lv/raksts/1772/CERN_radija_internetu_bistamu_eksperimentu_aprekiniem
http://en.wikipedia.org/wiki/CERN
Horninc emuārs 
hm, pats esi lasījis hokingu? viņš pēc tam rakstīja, ka melnie caurumi var arī izzust.
esmu lasijis viņa darbus angļu valodā, un viņš uz šo tēmu attiecina frāzi – “pieļauju ka arī tas būtu iespējams” nevis min to kā faktu.
Manā rakstā minētie fakti ir veidoti uz zinātnieka pieņēmumiem, kas raduši pierādījumu, nevis uz viņa minējumiem.
Bet, kur garantija, ka viss izdosies?
Garantiju nav. Es jau isteniba ceru ka tas viss izgāzīsies :)
ha ha, labi teikts par to izgāšanos :D
..domaajiet, ko runaajat!!! Eksperiments nedrīkst izgaasties..var iet bojaa visa pasaule..juus to apjeedzat?? Tas nozīmee to, ka mums nebuus pat naakamaas dzīves….vismaz tikmeer, kameer nebuus jaunas dzīvaas radības…un buus jaagaida gadu tuukstoši…neviens tak negribeetu mirt taadaa naavē….Viapaar, ideja tik tiešaaam ir…..viena vienīga Maucība…man bail…
Daaaa.. – īstenībā es ļoti labi apjēdzu ko es runāju. Eksperiments balstās uz divu atoma kodolu triekšanu vienu pret otru. Ja eksperiments izdodas un tie satriecas kā paredzēts var izveidoties melnais caurums un pasaule aiziet pa burbuli, ja tas neizdodas ļaunākais kas var notikt – viņi kārtējo reizi uzlaidīs gaisā paši savu laboratoriju.
Un jā… tā ir maucība. Vai nav vienalga kā pasaule ir radusies? Galvenais ka mēs esam dzīvi un varam skatīties uz priekšu, radīt miljardiem jaunu izgudrojumu. Sākt lidot. Mēs spējam nokļūt no viena pasaules gala līdz otram pāris stundās, bet tomēr atrodas tādi jefiņi kas uzskata ka šī tehnoloģiskā krāniņmērīšanās starp valstīm un nācijām ir svarīgāka par to ka miljoniem cilvēku visā pasaulē joprojām cieš badu. Skumji.
Varbūt jauna sprādziena inscinējums nav tik slikta ideja. Pie šīs iespējas- radīt jaunu pasauli, pieķerties vajadzētu tikai tad, kad globālā sasilšana un katastrofas, kas saistītas ar to sasniegtu pašu augstāko punktu un kļūtu zināms, ka cilvēces bojāeja ir neizbēgama un tuva, taču “‘trakajiem zinātnieciņiem” ir jāsaprot, ka ja pasaule ies bojā viņi ies bojā ar to. Nevaru ciest, ka zinātnieki spēlē dieva lomu. Jautājums- vai viņi šo projektu neverēja gatavot un īstenot uz kādas citas planētas…varbūt šie zinātnieki vēlas pabiezināt vēstures grāmatas un cer , ka to vārdi būs vienā līmenī ar dievu
Protams, tas ka citu planētu uzspridzina, tas jau nekas, ka tikai mūsējā ir vesela…. Arī ja kādu citu planētu uzspridzinās, mūsu galaktikas balans tiks iedragāts ļoti spēcīgi….
Es nevaru apgalvot, ka tas, ko zinātnieki dara, ka tas ir slikti, protams, zemi uzspridzināt, tas nav vēlams, bet kā jau Sandrux teica, mēs ejam bojā tā vai tā, bet vienīgais jautājums, vai tam ir jānotiek tik ātri? No vienas puses, es labāk aizeju ātri un bez nekādām agoniskām saapēm, nekā piedzīvoju neskaitāmas zemestrīces, plūdus, vulkānu izvirdumus, slimības un visu paarējo, dēļ piesārņojuma un visa paarējā….
Man iepriecināja tas, ka viņi ir uzlikuši laiku, kad tas notiks. Ir vēl laiks, un mēs varam sagatavoties tam brīdim, ja nu liktenis būs lēmis, ka eksmeriments radīs nenovēršamu bojāeju. Mēs tajā brīdī varam būt gatavi tam ļaunākajam, gan fiziski, gan psihologiski.
Hmm, mehānisms ir uzlikts, bet vai kāds ir arī pamanījis, ka tas skaita nevis uz atpakaļu, bet priekšu? Sekundes skaitās uz atpakaļu, bet dienas paliek vairāk. Pirms kāds nedēļas tur bija 34 dienas, tagad jau 86 dienas :D Interesanti, viņi maldina? :/
CERN nesen saskārās ar tehniskām problēmām kas lika atcelt projekta izpildes datumu līdz nākošajam pavasarim, tāpēc arī tādas izmaiņas datumos. Es katrā ziņā tikai priecājos. Pat ja šis eksperiments paliks bez sekām tas tomēr ir muļķīgi spēlēties ar lietām kas var radīt nopietnus draudus 5 miljardu cilvēku dzīvībām.
fūūū!
Kaut viņiem atkal būtu kādas tehniskas problēmas arī pavasarī! ;)
hmmmm, pec 72 dienam gan vel nebus pavasaris…:/
Taimera veidotāji ļoti aktīvi seko līdzi CERN paziņojumiem par LHC darbību, kā arī stāvokli. Zinātnieki pamazām novērš visus sarežģījumus un atrod jaunus, galatermiņš svārstās un taimeris tam līdz.
Skatījums ir stipri pesimistiskāks kā tam būtu jābūt un noteikti vienpusīgs. Eksperimentētāju apsvērumus un to triju starptautisko komisiju, kas projektu pārbaudīja un pārpārbaudīja viedokļus arī kautkā te nemanu.
Iesaku ieskatīties http://www.fizmati.lv –> forums –> fizika –> LHC
Kā Jūs nesaprotat? Ja šis eksperiments izdosies, tad tiks pavērta iespēja uz ceļošanu laikā, bet ja tā padomā, tad varbūt šis eksperiments arī ir sakne pasaules galam, kas tika minēts maiju kalendārā. Varbūt tā arī būs. Varbūt tiks izveidots melnais caurums, kas pilnībā apēdīs cilvēci. Liek aizdomāties. ;(