Advertisements

Arhīvs

Posts Tagged ‘LHC’

Par to pasaules galu, kurš kavē

10 Septembris, 2008. 2 komentāri

Izskatās, ka mēs, tomēr, dzīvosim vēl 40 skaistas dienas :D LHC, jeb Large Hadron Collider projekta palaišana ir tikusi pārcelta. Tā vismaz var spriest pēc tā ka visi taimeri kas veica laika atskaiti līdz iekārtas iedarbināšanai ir pārcelti 40 dienu tālā nākotnē.

Laika atskaites mehānisms, kas norāda cik daudz laika atlicis līdz eksperimenta palaišanai pieejams šeit.

Tad nu jaukas pēdējās 40 savas dzīves dienas :) Vai nav uzjautrinoši? :)

Advertisements

CERN rada visbīstamāko eksperimentu pasaules vēsturē. (papildināts)

29 aprīlis, 2008. 17 komentāri

Dziļi zem Alpu pakājes pie Šveices un Francijas robežas jau pāris gadus enerģiski rosās simtiem cilvēku. Elle tā gluži nav. Arī līdz debesīm tālu. Taču tieši šajā ar 50-170 metru dziļu zemes kārtu apklātajā alā, netālu no Ženēvas Eiropas valstu zinātnieki kopīgā projektā meklēs Dievu.

Tas būs viens no apjomīgākajiem fizikas eksperimentiem pasaules vēsturē, pētnieki plāno iegūt atbildi uz jautājumu, vai teorija par Visuma dzimšanu Lielā sprādziena rezultātā ir pareiza, un tas noteikti būs arī visbīstamākais eksperiments ko cilvēce līdz šim pieredzējusi.

Projekta, ko pats CERN dēvē par LHC darba uzdevums būs brīvu protonu vai svina atomu kodolu paātrināšana, lai tie neiedomājamā ātrumā un ar milzīgu enerģiju sadurtos un laboratorijas eksperimenta mērogā izraisītu kvantu fizikas notikumus, kurus Visums piedzīvoja niecīgu brīdi pēc hipotētiskā Lielā sprādziena – t.s. hadronu ērā. Taču laboratorijas ierīce ir 27 kilometrus gara un enerģija, ar kādu divas elementārdaļiņu plūsmas saskriesies, būs nepieredzēti augsta.

CERN jau ir pazīstams ar to ka vienmēr panāk savu. Pirms 15 gadiem CERN radīja World Wide Web lai iegūtu bezmaksas vidi savu eksperimentu aprēķinu izskaitļošanai. Tagad viņi strādā pie līdzīga projekta ar nosaukumu GRID, kas saslēgs kopā pilnīgi visu pasaules datoru jaudu.

CERN eksperimentu pretinieki neizslēdz iespēju, ka nekontrolējami augstas enerģijas procesi dos grūdienu notikumiem, kas iznīcinās visu planētu. Kā bīstamākais scenārijs tiek minēta mazu melno caurumu rašanās. Pēc slavenā zinātnieka Stīvena Viljamsa Hokinga jau 70-tajos gados izstrādātas teorijas Melno cauruma robežu sauc par notikumu horizontu, un Hokings atklāja, ka notikumu horizonts var tikai kļūt lielāks vai saglabāties tāds pats, nekad ne samazināties. Tas nozīmē, ka, savienojoties diviem melnajiem caurumiem, galarezultātā radītajam melnajam caurumam būs lielāks notikumu horizonts kā abiem iepriekšējiem kopā. Virzoties pēc šāda scenārija CERN radītu neiespējami kontrolējamu enerģijas lādīnu kas spētu atstāt neizdzēšamu iespaidu uz mūsu planētu.

Stīvens Viljams Hokings ir viens no pasaules izcilākajiem zinātniekiem teorētiskajā fizikā un matemātikā. Viņš īpaši pievērsies laika un telpas īpašībām, kā arī laiktelpas neregularitātēm, ko dēvē par singularitātēm. Fizikā Stīvens Hokings pārsvarā nodarbojas ar teorētisko kosmoloģiju un kvantu gravitāciju. Būtiski ir viņa ieguldījumi melno caurumu izpētē un termodinamikā. Zinātnieks radīja pirmās melno caurumu kā arī singularitāšu teorijas, kuras joprojām aktīvi studē un papildina ar jauniem atklājumiem.

Hokings ļoti daudz pētījis singularitātes – laiktelpas vietas, kurās nedarbojas klasiskie fizikas likumi. Visplašāk pazīstamākais singularitātes veids ir melnie caurumi. Lielākā daļa no tā, kas zināms par laiktelpu, saistīta ar relativitātes teoriju, ko XX gadsimta sākumā izvirzīja Alberts Einšteins. XX gs. 60-to gadu beigās Hokings pierādīja, ka tad, ja relativitātes teorija ir patiesa, Lielā Sprādziena brīdī visam būu jāsākas ar singularitāti.

CERN eksperiments būtībā ir šādas singularitātes radīšana uz zemes un nevienam ieskaitot pašus CERN zinātniekus nav īsti skaidri zināms kas notiks radot šādus procesus uz zemes. Singularitāte spēj pavērst citā virzienā ne tikai visus mums zināmos fizikas likumus, bet arī likt matērijai zaudēt savu formu radot…. tēlaini izsakoties… NEKO. Tādējādies tiks atdzīvināta lielā sprādziena teorētiskā vide kad no NEKĀ radās KAUTKAS, un otrādi.

Nav arī skaidrs kas notiks ja zinātniekiem neizdosies pierādīt savu versiju.

Ilgonis Vilks, LU astronoms – “Zinātnē nemaz nav alternatīvas Lielā sprādziena teorijai. Bet reliģiozos cilvēkus īsti nevarēs pārliecināt, jo kreacionistiem jau tagad ir spēcīgs arguments, ka Dievs radīja zemi ar visiem dinozauru kauliem. Tad viņi var to pagriezt arī tā, ka Dievs radījis elementārdaļiņas, lai zinātniekiem ir ar ko ņemties. Vārdu sakot, lai ko arī zinātnieki atklātu, viņi var teikt, ka viss notiek pēc dievišķā plāna.”

Juris Rubenis, Rīgas Lutera draudzes mācītājs – “Zinātne var atbildēt uz jautājumu: “kā?”, bet nevar atbildēt uz jautājumu: “kāpēc?” Turklāt cilvēce visu laiku uzkrāj jaunas zināšanas. Mēs nereti pasmaidām par to, ko cilvēki domāja pirms 20 gadiem. Kurš var pateikt, ka pēc 20 gadiem mums nešķitīs smieklīgi šodienas apgalvojumi? Pagājušā gadsimta sākumā daži zinātnieki teica, ka gandrīz viss iespējamais jau ir atklāts, taču pēc tam radās daudzas jaunas zinātnes disciplīnas. Jo vairāk tuvojamies atbildēm uz jautājumiem, jo vairāk saredzam to kompleksumu. Vēsturiski visproduktīvākie laikmeti bijuši tad, kad zinātne un reliģija sadarbojusies. Tās pēc būtības papildina vienu otru. Lielākās dumjības sākas, kad kāds mācītājs sāk kritizēt fiziku vai zinātnieks reliģiju.”

(Papildināts) – Laika atskaites mehānisms, kas norāda cik daudz laika atlicis līdz eksperimenta palaišanai pieejams šeit.

Rakstā izmantoti materiāli no :

http://diena.lv/lat/arhiivs/fokuss/dieva_mekleejumos

http://datuve.lv/raksts/1772/CERN_radija_internetu_bistamu_eksperimentu_aprekiniem

http://en.wikipedia.org/wiki/CERN

http://lv.wikipedia.org/wiki/Stīvens_Hokings

http://en.wikipedia.org/wiki/Large_Hadron_Collider