Advertisements

Archive

Archive for jūnijs, 2008

Krievu vēsturnieks aicina nogalināt,kā arī nodedzināt Latvijas vēstniecību

30 jūnijs, 2008. 2 komentāri

Pavisam interesantas lietas savā blogā raksta Kremļa atbalstīts un skandalozs 242143 “vēsturnieks” – vairāku grāmatu par krievijas vēsturi “autors”, Aleksandrs Djukovs.

Nesen ieguvis vērā ņemamu popularitāti krievijā (es neslēpju ka vienmēr rakstu to ar mazo burtu) šis “vēsturnieks” savu vārdu iznesis ārpus krievijas robežām pavisam interesantā veidā. Mūsu “rakstniekam” patīk rakstīt blogus un neskopoties ar krievu auditorijai tik ļoti mīļajiem apvainojumiem Latviešu tautai un nācijai.

Lūk ieraksts kas tapis pēc filmas The Soviet Story noskatīšanās – saite uz oriģinālavotu.

The Soviet Story: первый просмотр
Значится, по поводу вчерашнего просмотра The Soviet Story.

Количество натяжек и тяжелого бреда, имеющегося в фильме, превосходит всякое вероятие. Собственно, весь фильм исключительно из них и состоит. Фирменный прием авторов фильма – показ сначала вскидывающих руки в нацистском приветствии немцев, а затем кого-нибудь из советского руководства, чье движение рукой похоже на этот салют. Еще лучше: показать парад Победы в Москве и перебивать кадры картинками с трупами. Вообще демонстрация трупов во всевозможных ракурсах занимает большу часть фильма.

По персоналиям: Борис Соколов, похожий то ли на безумца, то ли на алкоголика, нес обычный бред. Гурьянов из "Мемориала" в принципе был выдержан и рассказывал о репрессиях середины 30-х гг. вполне адекватно. Случ из ИнСлава упирал на то, что вступление РККА в Польшу в 1939 г. – акт агресии, но в принципе тоже был выдержан. Лебедева из ИВИ РАН несла такое, что я просто впал в изумление: об 11 миллионах репрессированных в период с 1937 по 1941 гг., о том что "перступный режим преступен во всем" и т.д. Руководитель Центра публикации документов по истории XX века Института всеобщей истории РАН – а бредит словно Новодворская.

По фальшивкам: при первом просмотре замечены следующие фальшивки: "Генеральное соглашение между НКВД и Гестапо", рисунки сумасшедшего сотрудника МВД Данцига Бадаева, поделка Мельникоффа о "медицинских экспериментах в ГУЛАГе", кадры голода в Поволжье 1921 г., привычно выдающиеся за "голодомор", отрывки из нацистского пропагандистского фильма "Год ужаса" с изуродованными латышскими коллаборационистами трупами "жертв большевизма".

Много откровенно ложных заявлений: например, что в 1930 г. Сталин избавился от беспризорности путем расстрелов, что Литвинова выдворяли из МИДа с помощью танков и т.д. Завершается фильм надписью "Советский Союз убил 20 000 000 человек".

С технологической точки зрения фильм снят очень хорошо, с использованием компьютерной графики и грамотным монтажом. Очень сильно бъет по чувствам; латышские политики, которые показывают ТАКОЕ школьникам – просто опьяненные ненавистью к России безумцы. Какие психологические травмы просмотр фильма наносит детям, страшно подумать.

Я человек спокойный, но после просмотра 2/3 фильма у меня было одно желание: лично убить режиссера и сжечь нахер латышское посольство. *

УПД. Ответ на пресс-релиз создателей фильме о кровожадном Дюкове здесь: http://a-dyukov.livejournal.com/385961.html

* – tulkojums pasvītrotajam tekstam latv.val – "Esmu mierīgs cilvēks, taču pēc tam, kad noskatījos divas trešdaļas šīs filmas, man bija tikai viena vēlēšanās: ar paša rokām nogalināt režisoru un nodedzināt Latvijas vēstniecību."

Interesanti ir arī tas, ka papētot tuvāk atklājas pavisam interesantas lietas, jau vairāki ārzemju mēdiji, kas nepelnīti pievērsuši uzmanību Djukova kunga personībai ir atdūrušies pret faktu, ka viņš pabeidzis Maskavas vēsturnieku – arhivāru institūtu, kas gan vairākus gadus jau neeksistē, un grāmatas ko “autors” uzdod par savām īstenībā ir citu autoru darbi kuru tapšanā viņš piedalījies tikai kā līdzautors (LETA, REUTERS)

A. Djukovs 23. Jūnijā raksta –

В Латвии про меня опубликовали р-р-разоблачительную статью :)

Статья уникальна поразительной некомпетентностью журналиста, который не в курсе, что Историко-архивный институт по-прежнему существует, что моя рецензия про The Soviet Story на "Русском журнале" появилась не "в конце мая", а 12 июня, и т.д. Он даже мой ЖЖ ниасилил: поскольку на самом верху журнала висит ссылка на "Великую оболганную войну – 2", он решил, что это моя первая книга.

Короче, там много прекрасного.

Неизвестный историк: портрет критика ‘Советской истории’ ("Diena", Латвия)

Interesanti kā krievu vēsturnieks spējīgs izlasīt latviešu portālos un avīzēs publicētu informāciju un apvērst visu kājām gaisā atkal padarot sevi par dieva jēru. (Aleksandrs izmanto krievu portālu http://www.inosmi.ru kur atrodami dažādu ārzemju laikrakstu tulkojumi krievu valodā) Autors daudzos savos ierakstos uzspēlē uz kreiviskās mentalitātes īpašību nepārbaudīt, bet ticēt rakstītam vārdam.

Jāsāk domāt cik gan kremlis un krievija ir gatavi iet, lai uzburtu jaunu noslēpumainā pretinieka tēlu pret ko cīnīties un apbruņoties, cik gan vēl nevainīgu cilvēku dzīvības ir vajadzīgas lai viltus vēsturnieki pārtrauktu rakstīt falšu vēsturi kas balstās tikai un vienīgi uz meliem un safabricētiem skaitļiem.

Publisks FUI ! itvisiem puskoka lēcējiem, vēsturniekiem uz kuru pleciem balstās kremļa jaunā idealoģija !

Ps: ja jau Djukovs lasa latviešu blogu un laikrakstu tulkojumus krievu valodā, varbūt arī par mani uzrakstīs? Un varbūt es nosarkšu aiz pagodinājuma?

Rakstā izmantoti materiāli no ziņu aģentūrām – LETA, REUTERS, CNN, BBC NEWS, VDIENA un a-dyukov.livejournal.com internetā publicētajiem materiāliem.

Pss: atvainojos par komatiem.

Advertisements

Stāsts par to, kā blondīne uz darba interviju brauca

28 jūnijs, 2008. 2 komentāri

Seshi riitaa… Pirms veel nozvana modinaataajs, lecu aaraa no gultas. Nokaveet nedriikst, sodien ir liela diena, gars celjs prieksaa un atbildiigs uzdevums- darba intervija sapnju darbinjam Oksfordaa. Viss ir jau ieprieks sagatavots: kaudze naudas izteereeta jaunas zaketes un bluuzes iegaadei, taas pasas vecaas izejamaas uuzinjas pielabotas un izpleteetas, manikiirs uztaisiits, uzacis izpluukaatas un visu nakti uz rulljiem guleets. Taatad, dusa, kafija, frizuuras un ‘neuzkriitosa’ makiaaza veidosana, katra no divaam peedeejaam ieprieksmieetajaam darbiibaam aiznjem pusstundu. Beigu rezultaats: beibe kaa bilde. Tik labi peedeejoreiz izskatiijos maasiicas kaazaas pirms paaris gadiem. Lietishka, klasiska, uzpuleeta liidz peedeejam. Panjemu melnu aadas portfelveidiigu, pamatiiga izmeera rokassomu, kuraa ir nosleeptas paarvelkamaas slopkas, ja nu gadienaa glaunaas kurpes saaks spiest, uzlieku saulesbrilles un dodos.

Izeju no maajas. Astonji riitaa. Dodos uz autobusu. Eju lepni un ar paceltu galvu, juutos kaa iista, gudra, par sevi paarliecinaata biznesa sieviete. Eju un domaas splauju Lutonai giimii, juutos paaraaka par katru sarkano kiegeli, zurku un aizmiguso bomzi uz ielas. Eju un skatos skatlogu atspulgos. Pie piektaa izdomaaju, ka lai kas arii notiktu es visu muuzu Rimiitii tomeer nestraadaasu. Pie desmitaa skatloga es piezvanu maaminjai, lai pazinjotu, ka es visu muuzu Rimiitii nestraadaasu. Maaminja saka paldies… kaapeec, lai katrs domaa pats.

Iekaapju autobusaa. Celja meerkis ir sekojoss. Braucam liidz Milton Keynes, tad autobuss tur 45 min staaveesot un tad brauksim talaak uz Oksfordu. Viss sanaak lieliski, Oksfordaa ierodos 11.25, intervija 12tos. Braucam braucam, skatos pa logu un veeroju vasaru, laiks kaa pasakaa, sodien 28 graadi, kas ir risks tik taalam celjam un atbildiigam uzdevumam, ja nu seja iztek uz bluuzes? Tam gadiijumam iegaadaajos vienreizeejaas salvetiites. Pa celjam lasu pierakstus par kompaaniju, vesturi, naakotnes plaaniem. Vakar un aizvakar ar manu gudro dziivoklja biedreni izskatiijaam agentes atsuutiitos 58 intervijas jautaajumus. Tad nu domaajaam un apsveeraam iipasiibas, bijusaas darba situaacijas. Mans miiljaakais jautaajums bija: pastaastiet man kaut ko par sevi, ko juus gribeetu, lai es neuzzinu. Nespeeju izsveeleeties, ko lai saadaa situaacijaa atbild, ka kraacu, vai koketi atbildeet, ka neesmu dabiigi blonda… kaa veelaak izraadiijaas, laikam jau esmu gan.

Aizvien veel braucam autobusaa. Stacija Milton Keynes, domaaju, nu tagad staaveesim. Bet kaut kaa aizdomiigi, soferis neizsleedz mototru, paaris cilveeku izkaapj, soferis izcelj vinju bagaazu, kaapj ieksaa, taisa ciet durvis un brauc taalaak. Domaaju, vai kaa man paveicies, buusu tur veel aatraak. Braucam… Garaam sliid ziedosu kastanjkoku alejas, ziedosi dzelteni lauki, jutos tik laimiiga tikusi prom no sarkaniem kiegeljiem un zurkaam.

Northampton autobusa pietura. VISI cilveeki izkaapj… Aizdomiigi dmaaju, bet dudz neuztraucos, man jaabrauc taalaak- uz Oksfordu. Braucam taalaak, peec piecaam minuuteem esam visu National Express milzigo autobusu garaazaa… Aizdomas vienu mirkli paarskreeja manu praatu. Soferis apstaajaas, pagriezaas, ierauga mani un ir vieglaa nesaprasanaa. Es prasu, vai tagad mees gaidiisim un tad taalaak uz Oksfordu? Soferiitim saak triiceet rokas. Es vinjam raadu savu biljeti. Vinjs saka, ka man vajadzeeja izkaapt Milton keynes stacijaa un paarseesties autobusaa uz Oksfordu. Mani paarnjem izmisums, saku kaa paarseesties, tur nav neviens vaards tajaa bijetee par paarseesanos, tikai teikts, ka jaagaida 45 minuutes. Esot gan teikts, ka ir servisu mainja. Visa pasaule satumst un visa dziive paarskrien acu prieksaa. Soferiits saka, ka paliidzees, man ar naakamo autobusu ir jaabrauc atpakalj uz Milton Keynes un jaanjem naakamais autobuss uz Oksfordu, jo saprot, ka es no vinja neatkaapsos ne soli, par ko gan sajuusmaa nebija. Vinjs aizveda mani pie autobusa vadiitaaja, kas tagad brauks uz milton Keynes. Melns un traki runiigs. Es noseezos autobusaa un domaaju, ko lai dara, nokaveesu interviju vismaz stundu, jaapazinjo agentei, lai vinja varetu informeet to k-kaadas pakaapes menedzeri, kas mani intervees. Zvanu vinjai. Tikko pasaku pirmos vaardsu, ka man ir baigaa keza atgadiijusies juutu kaa balss aizznaudzaas un asaras saak liit… Neiedziljinoties siikumos, es raudu darbaa pienjemsanas agentei klausulee, kas izcili pasviitro manas probleemu risinaasanas prasmes stresainos apstaakljos. Melns uz balta manaa CV, ko vinja ljoti labi paarzin, ir rakstiits, ka taas man ir lieliskas…

Agente saka, lai nomierinos, vinjs pagaidiis, esot skaista diena, tikai lai es luudzu nomierinos. Es izspiezu labi un nolieku kalusuli. Ar mani saak runaat melnais autobusa vadiitaajs, lai es nomierinos, taa gadaas, es esot ljoti drosaas rokaas. Paldies Dievam un manaam salvetiiteem, pirktaam citos noluukos, meikapu izdodaas izglaabs un pamazaam arii atguustu vienmeeriigu elposanu.

Atkal North Hampton stacija, iekaapj citi pasazieri. Vadiitaajam pa raaciju pazinjo, ka jaaiegriezas atpakalj baazee t.i. ieprieks piemineetaa garaazaa. Braucam atpakalj, vinjs panjem kaut kaadus dokumentus, taisa jau durvis ciet, ka peeksnji pieskrien mans pirmais soferiitis ar aizvien veel triicosaam rokaam un prasa vai meitene veel autobusaa, meitene lec kaajaas un piesakaas. Triicosais soferiitis saka, ka viens National express lielais autinjbuss tiks vests uz Bristoli un varot mani pie Oxfordas arii pievest. Es laimiiga bez gala, kaa jauns sienaazeens ielecu noraadiitaa autobus priekseejaa seedeklii, iekaapj soferiitis, Ricards vaardaa. Un taa mees divataa nobraucaam visu celju: vinjs man izstaastiija visu savu dziivi, par pirmo un otro lauliibu, sievu Barbaru, pameitu Lauru, kas driiz preceesies ar Bobu, es klausiijos, cik speeju, bet tad padevos. Sapratu, ka svariigi ir galvenajaas vietaas iesmieties, taa arii visa maaka. Skatiijos pa logu un nespeeju noticeet, es tomeer tiksu uz Oksfordu.

Iebraucaam 11.30, piecas minuutes veelaak nekaa originaalaa iebrauksanas plaanaa. Pateicos Ricardam, njeemu taksi un braucu uz viesniicu. Ierados 5 min pirms 12. Platiiba milziiga, viesniicas komplekss ljoti iespaidiigs. Sekoju bultinjai reception, pieeju klaat pie vien jauniesa, saku mani sauc taa un taa, tiksanaas ar to un to. Vinjs uzreiz man spiez roku un saka, ka esot tas un tas. Es laimiiga. Domaaju, ka buus kaads pusmuuza snobiska paskata Anglu aristokraats, bet nee, puikam gadi 25, ja nu ir vairaak, tad vienkaarsi labi saglabaajies. Vinjs man luudz apseesties un pagaidiit, es pajautaaju kur ir daamu istaba.

Eju noraadiitajaa virzienaa, visai taalu jaaiet, tur jau saakaas spa komplekss. Peec meikapa uzprisinaasanas dodos ‘atpakalj’ ja es tikai speetu atcereeties, kur tas bija… nokljuustu restoraanaa, aizeju liidz virtuvei, beigaas pajautaaju, kaa lai tiek atpakalj, man noraada citu virzienu un es laimiigi tieku saakumpunktaa un apseezos lobijaa. Gaidu minuutes 15, domaaju vai nav rupji tik ilgi likt gaidiit. Es pus Anglijas izbraukaaju un tomeer esmu laikaa. Un tad nu vinjs naaca, aizveda mani uz citu lobiju, un saaka ‘interveet’. Par pashu intervijas procesu, es biju ljoti saruugtinata, jo 3 stundas malos pa nezkurieni un rezultaataa no ieprieks sagatavotiem 58 jautaajumiem uzdeva gandriiz vispaar neko. Vinja jautaajumi aprobezojaas ar: ko zini, ko dariiji, kas bija gruuti, kaa tiki galaa, ko gribi dariit, darbs buus, ja buus taads un taads, jautaajumi ir? Man bija jautaajumi un vinjs runaaja veel garaak un plasaak kaa mans peedeejais soferiitis Ricards. Es pielietoju savu ieprieks iemaaciito klausiisanos tehniku ar iesmisanos pareizajaa vietaa un sausmiigi ieintereseetas sejas izteiksmes iestatiisanu. Iisaak sakot, viss bija cauri peec 20 min. Sitaadas puules un 20 min! Vajag laikam saakt pie taa pierast…

Lai nu kaa, aizstaigaaju liidz autobusu pieturai, pirms tam, cik iespeejams nemanaami un neuzkriitosi to viesniicu nofotagrafeejot. Man jau gudrie cilveeki teica, ka tas nebija labi dariits, bet lai vinji dara labaak, ja maak. Autobusa pieturaa novilku kurpes un uzvilku slopkas. Karstums juutams. Pastaigaajos turp un atpakalj, pa kreisi iisti lauki, pa labi cerinji zied. Pirmo reizi Anglijaa redzu cerinjus. Gaiss smarzo peec ziediem un svaigi pljautas zaales, pasaka.

Iekaapju autobusaa, pajautaaju soferiitim, lai man pasaka, kur jaakaapj aaraa, jo UK saliidzinot ar LV ir trakoti nepraktiska pieturu sisteema. Latvijaa, uz majaam braucot, autobusaa skaidri un gaisi dziedosaa balstinjaa pazinjo: ‘naakamaa pietura Murjaanju ilea’ un es speros laukaa. Seit vari kafijas biezumos ziileet, kur atrodies, kaada pietura un kur jaaizkaapj. Soreiz bez teiksanas izkaapju ar visiem paareejiem cilveekiem centraa un uzzinu, ka autoosta ir uz prieksu pa labi. Man veel vairaakas stundas laika, staigaaju pa ielaam pa parkiem, fotografeeju bazniicas, skolas celtnes, vienkaarsi kraasainas maajinjas un vecus Erenpreisus. Apseezos Temzas malinjaa un papusdienoju, staigaaju gar upiiti, vienaa pusee upe, otraa lauks, tur ganaas govis, kuras protams arii nofotografeeju. Pa upi airee aireetaaju komandas 8 cilveeki laivaa, 9 ar blaaveeju. Izstaigaajos, nogurstu, eju mekleet autobusu pieturu. Atrodu necereeti aatri, prasiiju tikai vienam cilveekam un izraadiijaas, ka gaaju gandriiz pareizaa virzienaa.

Ganos autobusa pieturaa, liidz autobusam veel stunda. Nopeerku tenku zurnaalu un lasu. Gaidu, gaidu, nu jau taakaa manam National Express baltajam autobusinjam buutu jaabuut. Nav… 20 min kavee… es jau sacemmeejos, domaaju, ka zvaniisu, ka suudzeesos. Atnaak pie blakus pieturas baltais autobuss, es metos klaat, raadu biljeti un prasu- vai es braucu ar jums, vinjs saka nee, jums jaabrauc ar Stgaecoach, kuram numurs taads, kaads noraadiits biljetee. Es prasu, kas tas taads, vinjs saka, ka taa ir cita autobusu kompanija, es nesapratu, jo biljetes pasuutiiju National Express maajaslapaa, bet bija skaidrs, ka vainot tajaa sveso autobusa vadiitaaju nebuutu praata lieta. Atnaak pie manas autobusa pieturas autobusinjs lillaa kraasaa, es speros ieksaa, raadu vadiitaajam biljeti un saku, ka vinjs kavee. Vinjs man saka, ka nekavee gan, sie autobusi ejot vienu reizi pusstundaa un iepriekseejais esot aatraak aizgaajis, laikam esot palaidusi garam, bet es varot braukt arii ar sito autobusus. Es nesaprasanaa: ”Kaa palaidusi garaam? Es te jau vairaak kaa stundu seezu!?” Autobusa vadiitaajs mani laipni pastumj uz prieksu, esot arii citi pasazieri, kas gribot iekaapt. Es apseezos un apdomaajos, laikam palaidu gan garaam, gaidiiju tacu citaa kraasaa autobusinju… zoss… Nav liela beeda no Milton Keynes uz Lutonas autobusu taapat paspeesu, jo bija paredzeeta stundas gaidiisana un es SOREIZ ZINU ka man jaakaapj aaraa.

Braucam, braucam. Man piezvana agente un prasa par interviju. Es pastaastu un saku, ka tagad braucu maajaas. Vinja paluudz man, lai braucot maajaas pa taisno, jo Anglijas veel neredzeetaas vietas vareesot apskatiit kaadu citu dienu, vinja domaa, ka sodienai pietiek. Es pasmejos un apsolu.

Braucam labu laicinju. Tikko kaa ieraugu uzrakstu Milton Keynes, kaapju aaraa visiem liidzi, taalaak es ni un ni nebrauksu, neesmu jau jociiga. Izkaapju. Uzraksts Milton Keynes ir gan, bet sitaa noteikti nav taa pati pietura, kurai braucaam garaam no riita… Sii veel ir arii centraalaa vilcienu stacija.. Apstaigaaju National Express autobusa pieturas, mana autobusa numura tur nav. Eju ieksaa stacijaa. Tuuristu informaacijas punkti jau protams, ka ciet. Eju pie sargiem, raadu biljeti un luudzu pateikt, ka esmu iistaa vietaa. Vinji saka, ka no 26 apriilja pietura ir paarcelta nieka 12 km no sejienes, atrodas pie Campbell parka. Uz turieni ejot autobuss, pietura tur pat aaraa, ja veelos varu arii aizstaigaat. Es nomurksku, ka ja veelaas, tad arii 50 km var aizstaigaat. Izeju aaraa, prasu cilvekiem kaa tikt uz to parku. Man saka: ”Kaapiet 4taa numura autobusaa, pietura taa”. Eju uz noraadiito pieturu, skatos sarakstu. Man pienaak klaat melns viirietis ap 40 tranninjbiksees un ar skatu un smiinu, kas liek drebuljiem paarskriet paar kauliem, prasa vai meitenei viss kaartiibaa, vai nevajagot kaa paliidzeet. Pie sevis padomaaju, ka diez vai kaada no tavaam iecereem sakaraa ar mani, man speetu paliidzeet. Vinjs prasa no kurienes esmu. Es saku, no Latvijas. Vinjs prasa, kas tas taads? Es atbildu: ”VALSTS”, un aizeju, ignoreejot vinju visu atlikuso celja posmu.

Atnaak 4tais autobuss, jautaaju soferiitim vai vinjs brauc uz Cambell parku, soferiits saka, ka braucot gan, es vinjam paluudzu, lai pasaka man, kur kaapt aaraa, vinjs apsola. Braucam, braucam, redzu, ka esam nomaljaa vietaa, bet pie kokiem redzu uzrakstu: Cambell Park. Lecu augsaa, metos pie soferiisa, prasu vai seit jaakaapj aaraa, vinjs saka, ka jaa. Prasu par starppilseetu autobusu pieturu. Vinjs saka, ka tas esot uz paraleela celja shim celjam, tiesi otrpus parkam, saka, lai aiz maajaam nogriezos pa kreisi un izeju tiesi cauri parkam un klaat buusot. Pasakos un izkaapju.

Parkam cauri iziet, kaa divus pirkstus apchu… ! Paeju garaam maajaam, nogrizos pa kreisi, a prieksaa mezss… Mazinjs peec skata, bet pirmais Anglijaa sastaptais, eju cauri mezinjam, eju, eju, censos nepazaudeet virzienu. Kad tieku aaraa no meza, aciim paveraas paarsteidzoss skats. Vareetu aprakstiit kaa briivdbas golfa laukums. Ar pauguriem, koku puduriem, tacinjaam un milziigas platiibas zaalaajiem. Nepaaredzams…sosejas atrasanos varu tikai nojaust. Saule riet, skats pasakains. Protams, nofotografeeju.

Pa tacinjaam iet nesanaak, lai kaut cik saprastu, kuraa virzienaa dodos, jaaiet taisni paari zaalaajiem, slopkas sliid, zaale mitra, novelku slopkas un brienu ar basaam kaajaam paari zaalaajiem. Kostiiminjaa un basaam kaajaam… Satieku divus atpuutniekus, vieniigie cilveeki parkaa. Prasu, vai nepateiktu, kur es to autobusu pieturu vareetu atrast. Vinji gan iisti nezin, bet iesaka, lai dodos pa to tacinju, tur esot kaadas pieturas. Ceriiba vaaja, bet vieniigaa, dodos. Dzirdu- soseja. No jauna uzvelku zekes un glaunaas kurpes un pa trepiitem augsaa. Jaa, ir soseja divas joslas vienaa virzienaa, divas otraa. Kaut kaada pietura arii, aizeju, apskatos, protams ne maneejaa. Zvanu Anjai (ieprieks mineeta, ka gudraa dziivoklja biedrene). Saku staavu uz sosejas, vienaa pusee nenormaala izmeera parks, otraa kastanjkoki, zied un smarzo smuki, bet jeegas nekaadas. Kameer runaaju, ieraugu lielo National Express autobusu un metos pakalj, vinjs kaut kur nogriezaas, es dodos liidz. Skatos- masiinu staavvietas, jau paliek vieglaak ap sirdi, vismaz cilveeki apkaart. Un jaa IR! Taa pati pietura, kuraa neizkaapu no riita! Autobuss arii staav, numurs paziistams. Es metos klaat soferiitim un uzzinaajusi, ka vinjs brauc uz Lutonu, baazu vinjam biljeti, kura no lociisanas knapi turaas kopaa un ar aatrumu 5000 vaardi minuutee staastu, ka es zinu, ka tas nav biljetee noraadiitais autobuss un es zinu, ka es visu esmu nokaveejusi, bet vinjs pat nestaadaas prieksaa kaada piepuule bija vajadziiga, lai seit nokljuutu. Vinjs pasmaida, paartrauc mani pusvaardaa un saka, lai kaapjot vien ieksaa. Es esmu laimiiga. Tik ljoti laimiiga! Piezvanu maaminjai, lai palieliitos, ka tomeer sapratu, kaa lai tiek maajaas! Viena pati, palaujoties uz saviem speekiem, kaut gan viegli nebija. Man maaminja atgaadina, ka man jau ir 22 gadi. Nav ne jausmas, ko vinja ar to domaja.

Izkaapjot Lutonas pieturaa (cik Lutona, gan ir skaista, par nekaadu naudu nekur citur neatrastos), nopirku sev un Anjai pudeli viina un devos maajaas. Ja kaads veel nezin, kas ir laime, tad skaidri un gaisi varu paveestiit, ka laime ir- savs maajas daarzinjs, basas kaajas, veejs matos un glaaze viina. Prozit!

 

Pārpublicēts, raksta autore – Laura Šīmane, oriģinālraksts publicēts portālā draugiem.lv 15. mai 14:50

Statistika par sutasbalss.oo.lv apmeklētājiem

20 jūnijs, 2008. Komentēt

Neliels ieskats – kas tad īsti skatās www.sutasbalss.oo.lv

tmp40F

Datos redzami tikai 100 aktīvākie tīkli no kuriem veikti apmeklējumi. Dati ģenerēti no atskaitēm uz 20.06.2008. Izmantots Google analytic tools + Analytic reporting suite by Nicolas Lierman (http://www.aboutnico.be )

Statistika statiskā [PDF] failā. Hostēts – acrobat.com, būs nepieciešams Flash player kā arī iespējams Adobe AIR. Pašam failam Adobe reader.

 

Ķiršu krāsas skaistule

20 jūnijs, 2008. 2 komentāri

Vai viņa nav skaista? Jaunais Alfa Romeo komandas lolojums – “Mi.To.” Īsta BMW Mini Cooper slepkava, tai pieejams pat karbona pārklājums (love) un virsbūvē izmantotā kiršusarkanā krāsa veidota pēc īpašas nanotehnoloģijas un atstaro gaismu tā, ka pat nolaistā purvciema garažā šī skaistule mirdzēs kā negudra. Amerikāņu tirgum šoreiz tā ies garām, toties Eiropa šo dāmu savās ielās var sagaidīt jau pēc mēneša. Inovācijās ir spēks!

Wordle – ļauj redzēt domas!

20 jūnijs, 2008. 1 komentārs

tmp29E

Ir kāds interesants rīks kas ļauj cilvēkiem labāk izprast kāda raksta nozīmi, jēgu un saturu. Tas ir pavisam jauns Džonatama Feinberga (Jonathan Feinberg) e-projekts, kas veidots sadarbībā ar IBM Research un citiem neatkarīgajiem programmētājiem – Wordle! Wordle ir e-rīks, kas ļauj tā lietotājam analizēt jebkāda satura teksta materiālu ar īpašu algoritmu palīdzību sakārtojot tajā atrastos vārdus pēc īpašiem parametriem. Mākonītis kas redzams augstāk ir ar Wordle veidots šī bloga ievadlapas atainojums. Vārdi kas tekstā parādījušies visbiežāk ir atainoti lielāki un tumšāki, savukārt mazāk sastopami vārdi ir daudz mazāki un nemanāmāki. Wordle neanalizē tikai teksta vārdu skaitu, tā ar īpašu algoritmu palīdzību nosaka arī vārdu nozīmi kontekstā. Jāpiebilzt ka šī iespēja gan pilnībā darbojas tikai tad ja strādā ar tekstu angļu valodā. Wordle ir balstīta Java tehnoloģijā un darbam izmanto elementāri iegūstamu Java plugin.

Baltais “gardums” [papildināts]

12 jūnijs, 2008. 2 komentāri

Kamēr visa pasaule grauž nagus cerībā iegūt savā īpašumā jauno skaistuli – melno iPhone2, ar 3G atbalstu man tomēr vairāk simpatizē baltā versija, kas vairāk atgādina Apple tik ierasto balto uzvaras gājienu ne tikai dēļ krāsas bet arī dēļ ideālu.

iphone2

Ps: starp citu, šis iespējams būs pirmais tehnoloģiski jaunākās paaudzes telefons ar 3G atbalstu kas būs pa kabatai arī vidusmēra cilvēkam. Apple ir noteikusi tā cenas griestus 199$ apmērā, kas ir pat mazāk kā 100 mūsu naudiņās.

Pss: “Plašu interesi izraisīja nesen prezentētais Apple iPhone 3G mobilais tālrunis, tā cena arī bija salīdzinoši pievilcīga – sākot no 199$ ASV dolāriem, tomēr par šādu cenu iespējams būs iegādāties tikai subsidētos tālruņus. Nu, ir zināma cena, par kādu varēs iegādāties minēto ierīci bez jebkādām saistībām – Itālijā šo produktu tirgos Vodafone un cena būs 773 ASV dolāri par astoņu gigabaitu versiju un 881 ASV dolārs par sešpadsmit gigabaitu versiju. Drīzumā par šādām cenām tālrunis būs pieejams arī pārējā Eiropā.” /avots: http://boot.lv/index.php?pg=202&news_id=6146 /

Foto no apple.com

Google Docs kā RSS lasītājs

11 jūnijs, 2008. Komentēt

logo_docs

Interesantas lietas ar Googles piedāvāto Google Docs servisu, tajā iespējams integrēt daudzas ļoti interesan-tas un arī savdabīgas lietas.  Piemēram RSS padevei likt sadarboties ar Google Docs un iegūt funkcionālu dokumentu ar mainīgu padeves sniegto saturu.

Google Docs joprojām pieejams tikai BETA versijā, un jaunie prāti mēģina atklāt vēl daudzas un dažādas tā sniegtās iespējas, interesanti, ka šāda veida inovatīvais process un tehnoloģiju savietošana var turpināties mūžīgi, gluži kā attīstās kods ar kuru mēs strādājam ikdienā.