Advertisements

Arhīvs

Posts Tagged ‘latīņu valoda’

Neliels, ironisks ievads latīņu valodā

24 janvāris, 2008. Komentēt

“Veni, Vidi, Dormivi.” (Atnācu, Ieraudzīju, nogulēju)

“Te Amo” (Es Tevi mīlu)

“Mors ultima linea rerum est.” (Visa gals vienmēr ir nāve)

“Mellita, domi adsum.” (Mīļa esmu mājās!)

“Canis meus id comedit.” (Mans suns to apēda)

“Te precor dulcissime supplex!” (Skaistulīt, neaizmirsti uzlikt ķirsīti!)

“Totum dependeat.” (Ļauj tam nokarāties.)

“pax vobiscum!” (Mierīgi vecais!)

“Non Gradus Anus Rodentum!” (Nevērtīgāks par žurkas pakaļu!)

Advertisements

Nemirstīgas latīņu atziņas

4 janvāris, 2008. 2 komentāri

Amor vincit omnia. – Mīlestība uzvar visu.
Amicus verus – rara avis. – Patiess draugs ir rets putns
Amicitia nisi inter bonos esse non potest. – Draudzība iespējama tikai starp krietniem cilvēkiem. /Cicerons/
Bellum se ipsum alit. – Karš pats sevi baro (t.i. karš rada jaunu karu).
Dulce et decorum est pro patria mori. – Tīkami un skaisti ir mirt par tēviju (Horācijs). /Horācijs Bušnels/
Dum spiro, spero. – Kamēr elpoju, ceru. /Cicerons/
Ex nihilo nihil fot. – No nekā nekas nerodas.
Fugit irreparabile tempus. – Aizsteidzas neatgriežamais laiks.
Faber est suae quisque fortunae. – Katrs ir pats savas laimes kalējs.
Fortuna est caeca. – Laime ir akla. /Cicerons/
Gutta cavat lapidem non vi, sed saepe cadendo. – Piens izdobj akmeni ne ar spēku, bet ar nemitīgu pilēšanu. /Latimers/
Homo sum, humani nil a me alienum puto. – /Es esmu cilvēks un domāju, ka nekas cilvēcisks man nav svešs. /Terēncijs/
Historia magistra vitae. – Vēsture ir dzīves skolotāja. /Cicerons/
Homo homini lupus est. – Cilvēks cilvēkam vilks. /Plauts/
Hominis est errare, insipientis preseverare. – Cilvēkam raksturīgi ir kļūdīties, bet muļķim – palikt pie sava.
Homines amplius oculis quam auribus credunt. – Cilvēki vairāk tic acīm nekā ausīm. /Seneka/
Ibi bene, ubi patria. – Tur ir labi, kur tēvija.
Iucundi acti labores. – Darbi, kas padarīti, ir patīkami. /Cicerons/
Labor omnia vincit improbus. – Neatlaidīgs darbs uzvar visu. /Vergilijs/
Melius est prudenter tacere, quam inaniter loqui. – Labāk ir gudri klusēt, nekā tukšu runāt.
Naturalia non suns turpia. – Kas ir dabisks, tas nav neglīts (pretīgs).
Nullus locus domestica sede iucundior. – Nav vietas, kas būtu patīkamāka par paša māju. /Cicerons/
Non est census super censum salutis corporis. – Nav mantas, kas vērtīgāka par miesas veselību.
Non progredi est regredi. – Neiet uz priekšu nozīmē iet atpakaļ.
Non scholae, sed vitae discimus. – Ne skolai, bet dzīvei mācāmies.
Noscitur ex sociis. – Cilvēku pazīst pēc viņa darbiem.
Ne differas in crastinum. – Neatliec uz rītdienu.
Nil de nihilo fit. – No nekā nekas nerodas. /Lukrēcijs/
Nihil habenti nihil deest. – Kam nekā nav, tam arī nekā netrūkst.
Nihil est annis velocius. – Nekas nav ātrāks par gadiem. /Ovīdijs/
Non ut edam vivo, sed ut vivam edo. – Es nedzīvoju, lai ēstu, bet ēdu, lai dzīvotu. /Kvintiliāns/
Non licet in bello bis peccare. – Karā nav ļauts divreiz kļūdīties.
Ne tentes aut perfice. – Vai nu nemaz nesāc, vai arī pabeidz.
Nulla salus bello. – Nav glābiņa karā. /Vergilijs/
Omnia rerum principia parva sunt. – Jebkura lieta sākas no niecīgā. /Cicerons/
Omne initium diffecile est. – Katrs iesākums ir grūts.
Omnia mutantur et nos mutamur in illis. – Viss mainās, un mēs maināmies tam līdz.
Omnia mutantur, nihil interit. – Viss mainās, bet nekas nezūd. /Ovīdijs/
Per aspera ad astra. – Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. /Seneka/
Plenus (Satur) venter non studet libenter. – Ar pilnu vēderu negribas mācīties.
Pigritia mater vitiorum. – Slinkums ir netikumu māte.
Repetitio est mater studiorum. – Atkārtošana ir zināšanu māte.
Sine amicitia vitam esse nullam! – Bez draudzības nav nekādas dzīves!
Sciencia est potentia. – Zināšana(s) ir spēks. /F.Bekons/
Silent leges inter arma. – Likumi klusē, kad ieroči šķind. /Cicerons/
Seris venit usus ab annis. – Pieredze nāk līdz as gadiem. /Ovīdijs/
Si vis pacem, para bellum. – Ja gribi mieru, gatavojies karam (Romas politikas devīze).
Vulpes pilum mutat, non mores. – Lapsa met spalvu, bet tikumu nemaina. /Svetonijs/
Ora et labora. – Lūdzies un strādā.
Quilibet fortunae suae faber. – Katrs ir savas laimes kalējs.