Advertisements

Archive

Posts Tagged ‘inflācija’

Kas kopīgs inflācijai ar kečupu?

30 aprīlis, 2008. Komentēt

I often compare inflation to ketchup: You hold the bottle and nothings happens for some time, then too much runs out of the bottle and it is really hard to put it back in again.

Nav mans citāts, bet tomēr man ļoti patīk tā dziļā doma kas tur ir ielikta. :) un izklausās arī labi :D Vēl nekad nebiju dzirdējis ka inflāciju salīdzina ar kečupu, bet tomēr salīdzinājums ir izdevies lieliski.

Advertisements
KategorijasBez kategorijas Birkas:,

Inflācija piezemēsies mīksti…

15 februāris, 2008. Komentēt

Kā jau zināms inflācija ir viens no ekonomiskajiem rādītājiem kas ziņo par tirgus “pārkaršanu” ,norāda uz pārlieku lielu naudas daudzumu apritē, vai tieši otrādi, pārlieku lielu preču pieplūdumu. Latvijas gadījumā inflāciju veido abi šie faktori un veicina arī gaidu inflācijas faktors, kas rada izmaiņas sociālās domas sektorā. Cilvēki vairs netaupa un nekrāj, bet inflācijas iebiedēti iepludina tirgū visus savus līdzekļus lai izmantotu pēc iespējas vairāk preces un pakalpojumus, kuru cena drīzumā var pieaugt vēl dramatiskāk. Inflācija Latvijā 2008. gada Janvārī sasniedza gandrīz 15 % atzīmi, kas aptuveni piecas reizes pārsniedz ekonomiski pieļaujamo inflāciju. Latvijas tirgus jau sāk pamazām atdzist, par to liecina IKP pieaugums 2008. gadā, nodarbinātības pieaugums līdz 69 % , kredītu apjomu samazināšanās par vairāk kā 30 % , nekustamo īpašumu pārdošanas apjomu samazināšanās, privātā patēriņa atslābums. Atliek cerēt ka šie faktori mainīsies straujāk, kā pati inflācija, jo tas ir vienīgais veids mūsu ekonomikai nepārkarst, un neradīt ekonomisko krīzi, neļaut tirgum sagrūt.

Lai tas notiktu mūsu ekonomikai no inflācijas krīzes ir “jāpiezemējas mīksti” ,pakāpeniski, neietekmējot nozīmīgus tirgus segmentus un turpinot veicināt tirgus attīstību, eksportu.

Ietekmīgā žurnāla The Economist drukātajā versijā publicēts raksts, kurā tiek prognozēts, ka Latvija, Igaunija un citas Austrumeiropas valstis piezemēsies mīksti.

The Economist rakstā norādīts, ka ortodoksālā ekonomika paredz, ka liels konta deficīts, augsta inflācija, un fiksēts valūtas maiņas kurss ir letāla kombinācija. Tomēr pēc baiļu pilna gada  izskatās, ka Austrumeiropas valstu ekonomikas, kurās tika sagaidīta strauja kūleņošana uz leju, virzās mīkstās piezemēšanās virzienā.

Igaunijā izaugsme no divciparu skaitļa ir samazinājusies līdz 4,5%, mazumtirdzniecība Latvijā no 25% pieauguma ir nomierinājusies pie 10%, līdz ar ko The Economist prognozē, ka pat ja daļa mājokļu kredītu ņēmēji nespēs atdod aizņēmumus, radušās ekonomikas problēmas būs iespējams uzveikt.

The Economist oponē Eiropas Komisijas brīdinājumam, ka Latvijā varētu notikt smagā piezemēšanā, citējot ekonomikas izpētes konsultantu no Capital Economics, kas norāda, ka krīzi, kas spiestu mainīt lata piesaisti eiro, varētu izraisīt tikai kādas lielas bankas sabrukums.

Inflācijas ierobežošanas plāns

13 februāris, 2008. Komentēt

Inflācija- 7%, Kalvīša valdība uzsāk cīņu! Cīņas rezultātā inflācija sasniedz- 8,8% , Kalvīša valdība uzsāk enerģisku cīņu, rezultātā inflācija sasniedz 10%, Kalvīša valdība sāk zvērisku un asiņainu cīņu!

Inflācija sasniedz 15%, Rimševics nav atrodams, Spurdziņš sten kā pārēdies begemots, Strods esot redzēts skraidam pa ministriju ar striķi un veļas ziepēm, Kalvītis apvienojas ar Godmani pēdējai kaujai! Kaujinieku rindās “ielejas” Birks ar 500′000′000 LVL tilta projektu un Demakova ar Gaismas pili, koncertzāli un šādiem tādiem dažu miljonu niekiem.Inflācijas nepiekāpjas,budžets eksplodē, Godmanis ierosina arestēt visus lielveikalu pircējus.

Pie bankām tiek izvietoti snaiperi, benzīntankos Suitu sievas kaunina degvielas pircējus.Valsts iestādēs tiek atlaisti ierēdņi, kuru svars pārsniedz 70 kg.

Kauja ar inflāciju tuvojas kulminācijai!Šlesers ierosina nacionalizēt visus zirgus un atjaunot Rīgā zirgu tramvaju. Zirgus paredzēts barot ar lakrakstiem “Diena”.Ekonomikas “zvaigznes” Zīle un Kehris dodas mācību komandējumā uz Ziemeļkoreju apgūt pašpietiekamās ekonomikas modeli un Čuč-he pamatprincipus.Visi lielveikalos arestētie ražo elektroenerģiju, izmantojot dinamo mašīnas, kuras uz Latviju kā humanitāro palīdzību ir atsūtījis Kim-Čen Irs.Segliņš laiž klajā autobiogrāfisku bestselleru “Kubas ekonomikas brīnums”.

Ufo sver 49 kg un saņem pirmās šķiras Trīszvaigžņu ordeni par brīvprātīgu pretinflācijas badošanās akciju.Inflācija turpina ārdīties,Rimševics Rūjienā esot atvēris nelielu tapešu veikaliņu, kurā pret speķi un kartupeļiem var iemainīt tapetes, kas ļoti atgādina nesagrieztus 100 un 500 LVL banknošu ruļļus…

Avīžu virsraksti – ”Uzvara ir tuvu!”, ”Inflācija ir atmaskota!” Ilgas, sarežģītas un neiedomājami dārgas drošības dienestu operācijas gaitā ir atklāta galvenā valsts inflatore, kāda Milda I.! 74 gadus vecā pensionāre,kura, izmantojot GE Money līzingu Gerkena veikalā mēģinājusi iegādāties elektrisko tējkannu par 5,40Ls

Inflācija

28 janvāris, 2008. Komentēt

2007. gads Latvijā viennozīmīgi ir pagājis inflācijas zīmē. Pērn gada vidējās inflācijas līmenis valstī ir sasniedzis 10,1%, bet 12 mēnešu – pat 14,1%, un tik augsts patēriņa cenu kāpums gada laikā nav bijis kopš 1996. gada.

Straujā ekonomiskā izaugsme, ko pavadīja patēriņa bums, regulēto cenu būtiskas izmaiņas, kā arī degvielas un pārtikas cenu kāpums būtiski paaugstināja inflāciju Latvijā, kura nu ir kļuvusi par pārliecinošu šā rādītāja līderi visā ES.

Gada laikā pakalpojumu cenas ir augušas par 16,4%, preču – par 13,2%, bet galvenais, ka visa gada laikā ir bijis būtisks cenu pieauguma spiediens praktiski visās preču un pakalpojumu grupās. Neapšaubāmi, cenu lēciena čempioni ar pieauguma līmeni gada laikā ap 20% ir bijušas pārtikas preces, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, izdevumi par mājokli un joprojām arī izglītība. Arī degviela kļuva dārgāka par gandrīz 22%.

Diemžēl arī 2008. gads sola to pašu, ko pagājušais gads. Proti, augstu inflāciju, iekšējo un ārējo faktoru virzītu, vien varbūt konkrētāku aprišu būs vairāk. Gada pirmajā pusē regulēto cenu, akcīzes nodokļa, dažādu ārējo faktoru dēļ gada inflācija varētu paaugstināties līdz pat 16%, tāpēc arī valdība izvirzijusi inflācijas apkarošanas plānu. Protams, aktuāls paliek jautājums, ko mums tas dos, un vai tas vispār ko dos?

Varbūt šeit iederētos dažu sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļi? :D

Inflācijas apkarošanas plānā paredzētā konkurences veicināšana ne tikai palēninās cenu kāpumu, bet arī, gluži pretēji, paaugstinās cenas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. «Mūsu asociācijas viedokli par inflācijas pazemināšanu nejautāja. Valdība, cenšoties regulēt pārtikas cenas, panāks tikai pārtikas cenu celšanos, kas ir pretrunā ar valdībā apstiprināto inflācijas apkarošanas plānu,» teica Danusēvičs.

Parex bankas prezidents Valērijs Kargins intervijā ar laikrakstu LDiena apgalvo, ka valdības izstrādātais inflācijas apkarošanas plāns nav reāls, jo reālu plānu nevar izstrādāt, nesadarbojoties ar finanšu tirgus līderiem, taču valdība Parex bankas viedokli neņemot vērā. Kargins uzsvēra, ka, jau divas reitingu aģentūras – Standard & Poors un Fitch Ratings Latvijas ekonomisko nākotni mainījušas no stabila uz negatīvu. Ja divos galvenajos virzienos, attiecībā uz inflāciju un tekošā konta deficītu, nebūs uzlabojumu, iespējama kredītreitinga samazināšana, kas būtu graujoši! Kargins uzskata, ka krīze nekustamajā īpašumā ir vēl viens iemesls, kas var samazināt kredītreitingu, jo inflācijas apkarošanas plāns un nekustamā īpašuma kreditēšana ir saistīti jautājumi. Nekustamā īpašuma tirgus esot jāregulē aktīvāk, taču valsts ar tirgus ekonomiku nevarot regulēt tirdzniecību.

Ko patiesībā dos realitāte redzēsim dzīvē, bet jācer, ka valdības domas tomēr mainīs, ja ne inflācija, tad nulles deklarācijas ieviešana gan :)

Stāsts par inflāciju

28 janvāris, 2008. Komentēt

Inflācija- 7%, Kalvīša valdība uzsāk cīņu!

Cīņas rezultātā inflācija sasniedz- 8,8% , Kalvīša valdība uzsāk enerģisku cīņu, rezultātā inflācija sasniedz 10%, Kalvīša valdība sāk zvērisku un asiņainu cīņu!

Inflācija sasniedz 15%, Rimševics nav atrodams, Spurdziņš sten kā pārēdies begemots, Strods esot redzēts skraidām pa ministriju ar striķi un veļas ziepēm, Kalvītis apvienojas ar Godmani pēdējai kaujai! Kaujinieku rindās “ielejas” Birks ar 500’000’000 LVL tilta projektu un Demakova ar Gaismas pili, koncertzāli un šādiem tādiem dažu miljonu niekiem. Inflācijas nepiekāpjas, budžets eksplodē, Godmanis ierosina arestēt visus lielveikalu pircējus. Pie bankām tiek izvietoti snaiperi, benzīntankos Suitu sievas kaunina degvielas pircējus. Valsts iestādēs tiek atlaisti ierēdņi, kuru svars pārsniedz 70 kg.

Kauja ar inflāciju tuvojas kulminācijai! Šlesers ierosina nacionalizēt visus zirgus un atjaunot Rīgā zirgu tramvaju. Zirgus paredzēts barot ar laikrakstiem “Diena”. Ekonomikas “zvaigznes” Zīle un Kehris dodas mācību komandējumā uz Ziemeļkoreju apgūt pašpietiekamās ekonomikas modeli un Čuč-he pamatprincipus. Visi lielveikalos arestētie ražo elektroenerģiju, izmantojot dinamo mašīnas, kuras uz Latviju kā humanitāro palīdzību ir atsūtījis Kim-Čen Irs. Segliņš laiž klajā autobiogrāfisku bestselleru “Kubas ekonomikas brīnums”. Ufo sver 49 kg. un saņem pirmās šķiras Trīszvaigžņu ordeni par brīvprātīgu pretinflācijas badošanās akciju.
Inflācija turpina ārdīties, Rimševics Rūjienā esot atvēris nelielu tapešu veikaliņu, kurā pret speķi un kartupeļiem var iemainīt tapetes, kas ļoti atgādina nesagrieztus 100 un 500 LVL banknošu ruļļus …

Avīžu virsraksti-“Uzvara ir tuvu!”, “Inflācija ir atmaskota!” Ilgas, sarežģītas un neiedomājami dārgas drošības dienestu operācijas gaitā ir atklāta galvenā valsts inflatore, kāda Milda I.! 74 gadus vecā pensionāre, kura, izmantojot GE Money līzingu Gerkena veikalā, mēģinājusi iegādāties elektrisko tējkannu par 5,40.

autors: Voldis Krūmiņš

KategorijasBez kategorijas Birkas: