Lai cik tas nebūtu paradoksāli, Latvijā par teju normālu var uzskatīt situāciju, ka adresē, kādu reģistrējoties norādījis uzņēmums, par to vispār neviens dzirdējis nav, vai arī — izrādās, ka kompānijas īpašnieks un valdes priekšsēdētājs mitinās patversmē un īstenībā viņam pat graša pie dvēseles nav.

Taču nu uzņēmumu reģistrēšanas jomā ir sasniegts savdabīgs rekords.
Raksta turpinājums zemākReklāma:

Vienā Vecrīgas dzīvoklī reģistrēti vairāki desmiti (70) uzņēmumu, turklāt tādā apjomā, ka pat tad, ja katrā no tiem strādātu tikai viens darbinieks, šie cilvēki faktiski sēdētu viens otram uz galvas. Protams, šādi rīkoties aizliegt nevar, taču atbildīgajām valsts institūcijām tomēr būtu vērts pievērst uzmanību tam, kāpēc uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms cilvēku daudzums burtiski pāris dienu laikā iztērē daudzus tūkstošus latu, lai kļūtu par šāda kvantuma uzņēmumu īpašniekiem.

Nez kāpēc prātā nāk divas iespējas — vai nu tiek plānota kādas kārtējās shēmas realizācija, vai arī tas tiek darīts, lai jau drīz vien tos pārdotu kādam citam, kam tas būtu vajadzīgs tieši dažādu mahināciju veikšanai. Tiesa, nevar arī izslēgt iespēju, ka tādējādi ir atrasta kāda jauna iespēja nodokļu nomaksas optimizācijai. Maz ticams, ka notikušo var skaidrot ar pilnmēness naktīm vai arī to, ka bagāti cilvēki būtu uzsākuši savdabīgas sacensības, lai noskaidrotu, piemēram, to, kurš ir spējīgs nodibināt vairāk uzņēmumu vienas dienas laikā. Interesanti būtu, ja visas minētās 70 firmas tiktu reģistrētas arī kā PVN maksātājas VID. Pēc būtības VID  darbinieku pienākums ir pārbaudīt, vai konkrētais uzņēmums tiešām ir atrodams norādītajā adresē. Tādejādi būtu interesanti redzēt, ko šajā gadījumā darītu VID — mērotu ceļu uz konkrēto Vecrīgas dzīvokli vienu vai 70 reizes.

Jebkurā gadījumā šeit būtu piemērojama līdzīga sistēma, kā tas ir, piemēram, banku sektorā saistībā ar tā saucamajiem neparastajiem darījumiem, kad tiek pievērsta uzmanība faktiski katram naudas pārskaitījumam, kas neatbilst līdzšinējiem attiecīgā konta īpašnieka paradumiem.

Arī attiecībā uz šādu īpatnēju daudzu uzņēmumu saspiešanu vienā dzīvoklītī valstij tomēr vajadzētu būt skaidrībai par to, kādiem nolūkiem tas tiek darīts.
Tas ir nepieciešams kaut vai tāpēc, lai jau mirkli vēlāk nebūtu jābrīnās, piemēram — kā tas varēja gadīties, ka valsts atkal ir apshēmota  par vairākiem miljoniem.